Tetovēšanas mākslai ir sena vēsture. To izmantoja jau 2800.-2600. g. pirms Kristus Ēģiptē. Senatnē tetovēšana bija izplatīta daudzu tautu kultūrās - no Dienvidāzijas līdz pat Ķīnai. Agrāk tetovēšana bija saistīta ar maģiskiem un reliģiskiem rituāliem, taču japāņi tetovēšanas mākslu pārvērta par ornamentālas glezniecības veidu, mazinot tās maģisko nozīmi. Tetovējumu simbolika dažādām ciltīm bija dažāda, katrai ciltij bijis savs svētais dzīvnieks - totēms. Piemēram, japāņi un ķīnieši dievināja drakonus,bet indieši tīģerus. Tieši ar totēmiem tiek saistīta tetovēšanas izcelsme.
Sākotnēji tattoo bija zīmējums, kas ir tapis uz ķermeņa, izmantojot ogli un mālus. Vēlāk - neolīta laikmetā - zīmējumu vispirms ieskrāpēja ķermenī un brūci piepildīja ar ogles šķīdumu. Acīmredzot no tā tad arī ir cēlies vārds tattoo, jo Javas salu iezemiešu valodā tas nozīmē "ievainot".
787. gadā tetovējumus aizliedza ar likumu. Kopš tā laika tetovējumi bija reta parādība. Tomēr īstā tetovējumu renesanse Eiropā bija vērojama 18. gadsimtā, kad no Tālo Austrumu zemēm atgriezās jūrnieki, ceļotāji un avantūristi.
Pirmais solis pretī 20. gadsimta 70. gadu tattoo bumam sperts 1934. gadā, kad kāds atvaļinātais kareivis - Horass Ridglers nolēma pelnīt iztiku netradicionālā veidā. Viņš visu savu ķermeni noklāja ar tetovējumiem. Savas neparastās ārienes dēļ viņš labi nopelnīja, gan uzstājoties cirkos, gan dažādās izstādēs un izrādēs.
Interesants ir fakts, ko ir atklājuši mūsdienu pētnieki - tattoo ir dzīvs. Daži tetovējumu īpašnieki atzīst, ka šie ķermeņa rotājumi dzīvo savu dzīvi - ja zīmējumam ir nelāgs noskaņojums, oma mainās arī tās nēsātājam.
Sākotnēji tattoo bija zīmējums, kas ir tapis uz ķermeņa, izmantojot ogli un mālus. Vēlāk - neolīta laikmetā - zīmējumu vispirms ieskrāpēja ķermenī un brūci piepildīja ar ogles šķīdumu. Acīmredzot no tā tad arī ir cēlies vārds tattoo, jo Javas salu iezemiešu valodā tas nozīmē "ievainot".
787. gadā tetovējumus aizliedza ar likumu. Kopš tā laika tetovējumi bija reta parādība. Tomēr īstā tetovējumu renesanse Eiropā bija vērojama 18. gadsimtā, kad no Tālo Austrumu zemēm atgriezās jūrnieki, ceļotāji un avantūristi.
Pirmais solis pretī 20. gadsimta 70. gadu tattoo bumam sperts 1934. gadā, kad kāds atvaļinātais kareivis - Horass Ridglers nolēma pelnīt iztiku netradicionālā veidā. Viņš visu savu ķermeni noklāja ar tetovējumiem. Savas neparastās ārienes dēļ viņš labi nopelnīja, gan uzstājoties cirkos, gan dažādās izstādēs un izrādēs.
Interesants ir fakts, ko ir atklājuši mūsdienu pētnieki - tattoo ir dzīvs. Daži tetovējumu īpašnieki atzīst, ka šie ķermeņa rotājumi dzīvo savu dzīvi - ja zīmējumam ir nelāgs noskaņojums, oma mainās arī tās nēsātājam.
Informācijas avots: žurnāls "Mistērija"; www.madona.lv
